Alfabēts
Esperanto alfabētā ir 28 burti: a, b, c, ĉ, d, e, f, g, ĝ, h, ĥ, i, j, ĵ, k, l, m, n, o, p, r, s, ŝ, t, u, ŭ, v, z. Katram burtam vienmēr ir viena un tā pati skaņa, tāpēc, kad alfabēts ir zināms, jebkuru vārdu var izlasīt skaļi bez izņēmumiem.
Latviešu valodas runātājiem īpaši jāievēro šīs skaņas:
- a — īss, skaidrs “a”
- c = “ts”
- ĉ = “č”
- e — īss “e”, ne “ē”
- g — vienmēr ciets “g”, ne “dž”
- ĝ = “dž”
- h — kā latviešu “h”
- ĥ — dobjāka, berzoša “h” skaņa
- i — īss “i”
- j = latviešu “j”; savienojumi aj, ej, oj, uj ir divskaņi
- ĵ = “ž”
- o — īss, skaidrs “o”
- r vēlams izrunāt skaidri, ar trilli
- s vienmēr ir “s”, ne “z”
- ŝ = “š”
- u — īss “u”
- ŭ ir īsa “u” skaņa divskaņos aŭ un eŭ
⚠️ Uzmanību: c nav “k” vai “s”, bet “ts”; j ir latviešu “j”; ĝ ir “dž”. Tāpēc ĝi skan apmēram kā “dži”, bet gi kā “gi”.
💡 Atceries: Esperanto patskaņi ir īsi un tīri. Nevelc tos kā latviešu garos patskaņus: a, e, i, o, u izrunā īsi un skaidri.
Izruna
Vārdus izrunā tieši tā, kā tie rakstīti:
- amiko = a-MI-ko
- ĉambro = ČAM-bro
- ĝi = dži
Uzsvars
Vārdos ar vairāk nekā vienu zilbi uzsvars vienmēr ir uz priekšpēdējās zilbes:
- te-le-FO-no
- ra-DI-o
- a-MI-ko
- ES-tas
- AN-kaŭ, jo kaŭ ir viena zilbe
⚠️ Uzmanību: blakus esoši patskaņi bieži ir atsevišķas zilbes. radio ir ra-DI-o, ne “ra-djo”.
Artikuls
Noteiktais artikuls ir la. Tas nekad nemainās — ne pēc dzimtes, ne skaitļa, ne locījuma. Nenoteiktā artikula nav:
- la amiko – tas draugs
- amiko – draugs / kāds draugs
- la laboro – tas darbs
- laboro – darbs
💡 Atceries: latviešu valodā artikulu nav, tāpēc la uztver kā norādi “tas konkrētais”. Ja runa nav par konkrētu lietu, artikulu vienkārši nelieto.
Personu vietniekvārdi
- mi – es
- vi – tu / jūs
- li – viņš
- ŝi – viņa
- ĝi – tas / tā
- ni – mēs
- ili – viņi / viņas
Piederības vietniekvārdi
Piederības formas veido ļoti regulāri: pie vietniekvārda pievieno galotni -a.
- mia – mans / mana
- via – tavs / jūsu
- lia – viņa
- ŝia – viņas
- ĝia – tā
- nia – mūsu
- ilia – viņu
Lietvārdi
Visi lietvārdi beidzas ar -o. Gramatiskās dzimtes nav; ja vajag īpaši norādīt sieviešu dzimumu, lieto piedēkli.
- tablo – galds
- lernanto – skolēns / mācītais
- lernantino – skolniece / sieviete, kas mācās
Daudzskaitlis
Daudzskaitļa galotne ir -j. To saņem gan lietvārds, gan īpašības vārds:
- tabloj – galdi
- lernantoj – skolēni
- viaj lernantoj – tavi / jūsu skolēni
⚠️ Uzmanību: daudzskaitlis ir -j, nevis latviešu locījumu galotnes. tablo → tabloj.
Darbības vārdi
Darbības vārdu galotnes nemainās pēc personas vai skaitļa.
- Nenoteiksme beidzas ar -i:
- lerni – mācīties
- labori – strādāt
- esti – būt
- Tagadne beidzas ar -as, visām personām vienādi:
- mi sidas – es sēžu
- vi sidas – tu sēdi / jūs sēžat
- ni sidas – mēs sēžam
- ili sidas – viņi sēž
💡 Atceries: latviešu valodā darbības vārds mainās pēc personas, bet Esperanto tas nenotiek: mi sidas, vi sidas, li sidas.
Ĉu?
ĉu pārvērš apgalvojumu par jā/nē jautājumu. Vārdu kārtība paliek tā pati:
- Ĉu vi sidas? – Vai tu sēdi?
- Ĉu vi skribas? – Vai tu raksti?
Kiu?
kiu nozīmē “kurš?” vai “kura?” un var būt gan patstāvīgs vārds, gan apzīmētājs:
- Kiu vi estas? – Kas tu esi?
- Kiu instruisto sidas? – Kurš skolotājs sēž?
Piedēklis -ist
apzīmē cilvēku, kas regulāri nodarbojas ar kādu darbību vai pieder noteiktai nodarbei:
- instruisto – skolotājs
- hotelisto – viesnīcnieks
- esperantisto – esperantists
Piedēklis -in
veido sieviešu dzimtes nozīmi:
- patro – tēvs / patrino – māte
- lernanto – skolēns / lernantino – skolniece
- instruisto – skolotājs / instruistino – skolotāja
💡 Atceries: -in- norāda sievieti vai sieviešu dzimumu; pārējais vārds paliek tas pats.
Apstiprinājums
jes nozīmē “jā”:
- Ĉu vi estas en la ĉambro?
- Jes, mi estas en la ĉambro.
Noliegums
ne nozīmē gan “nē”, gan “ne”:
- Ne, mi ne estas en la ĉambro.