Īpašības vārdi

Īpašības vārdu galotne ir -a:

• bela – skaists / skaista
• granda frato – liels brālis
• malgranda fratino – maza māsa

💡 Atceries: pēdējais patskanis rāda vārda veidu: -o lietvārdiem, -a īpašības vārdiem, -e apstākļa vārdiem (3. nodarbība).

Locījumi

Esperanto lietvārdiem ir pamatforma un akuzatīvs. Akuzatīvu rāda galotne -n; tā apzīmē tiešo objektu — to, uz ko darbība vērsta:

• Kiun mi vidas? – Kuru es redzu?
• Mi vidas amikon. – Es redzu draugu.

💡 Atceries: latviešu valodā objektu bieži rāda locījums, piemēram, “draugu”. Esperanto to dara vienmēr ar -n.

Nelieto akuzatīvu pēc darbības vārda “būt” un līdzīgas nozīmes darbības vārdiem.

Īpašības vārdi saskan ar lietvārdiem un saņem tās pašas -j un -n galotnes:

• Vi estas bona amiko. – Tu esi labs draugs.
• Vi estas bonaj amikoj. – Jūs esat labi draugi.
• Vi havas bonan amikon. – Tev ir labs draugs.
• Vi havas bonajn amikojn. – Tev ir labi draugi.

Citas attiecības Esperanto izsaka ar prievārdiem. Piederību bieži izsaka ar de (“no”, “piederīgs”):

• La libroj de mia frato. – Mana brāļa grāmatas.

Darbības vārdu locīšana

Lai veidotu laiku, nenoteiksmes -i aizstāj ar laika galotni. Galotne visām personām ir vienāda, un neregulāru darbības vārdu nav.

Pamatforma: -i

• labori – strādāt

Tagadne: -as

• mi laboras – es strādāju
• vi laboras – tu strādā / jūs strādājat
• li/ŝi laboras – viņš/viņa strādā
• ni laboras – mēs strādājam
• ili laboras – viņi strādā

Pagātne: -is

• mi laboris – es strādāju / strādāju pagātnē
• vi laboris – tu strādāji
• li/ŝi laboris – viņš/viņa strādāja
• ni laboris – mēs strādājām
• ili laboris – viņi strādāja

Nākotne: -os

• mi laboros – es strādāšu
• vi laboros – tu strādāsi / jūs strādāsiet
• li/ŝi laboros – viņš/viņa strādās
• ni laboros – mēs strādāsim
• ili laboros – viņi strādās

💡 Atceries: laika patskaņi iet rindā i–a–o:

• -is (pagātne)
• -as (tagadne)
• -os (nākotne)

Saiklis ke

ievada palīgteikumu. Latviski tas parasti ir “ka”:

1. Esperanto to neizlaiž.
2. Pirms ke parasti ir komats.

• Vi vidas, ke mi manĝas. – Tu redzi, ka es ēdu.
• Li diras, ke li iros. – Viņš saka, ka ies.

⚠️ Uzmanību: nejauc ke (“ka”, saiklis) ar kio (“kas?”, jautājuma vārds). ke tikai savieno teikumus.

Priedēklis mal-

veido pretēju nozīmi:

• bona – labs / malbona – slikts
• granda – liels / malgranda – mazs
• bela – skaists / malbela – neglīts

💡 Atceries: viens mal- aizstāj daudz atsevišķu pretstatu vārdu.

Priedēklis ge-

norāda abus dzimumus kopā:

• gefratoj – brāļi un māsas
• gepatroj – vecāki

Pieklājības vārdi

• bonvolu – lūdzu
• dankon – paldies
• saluton – sveiki

Vārdu kārtība

Parastā kārtība ir subjekts–darbības vārds–objekts. Tomēr akuzatīva -n parāda, kurš vārds ir objekts, tāpēc vārdu kārtību var mainīt uzsvaram:

• Mi legas libron. – Es lasu grāmatu.
• Libron mi legas. – Tieši grāmatu es lasu.

Kio, Kion

kio nozīmē “kas?”, ja tas ir teikuma priekšmets:

• Kio estas tio? – Kas tas ir?
• Kio estas sur la tablo? – Kas ir uz galda?

Ja “kas?” ir darbības objekts, Esperanto lieto akuzatīvu kion:

• Kion vi faras? – Ko tu dari?
• Kion ŝi diris? – Ko viņa teica?