Reklamo: Venu al la Universala Kongreso en 🇦🇹 Aŭstrio, 1–8 aŭg. 2026

Īpašības vārdi

Īpašības vārdu galotne ir -a:

  • bela – skaists / skaista
  • granda frato – liels brālis
  • malgranda fratino – maza māsa

💡 Atceries: pēdējais patskanis rāda vārda veidu: -o lietvārdiem, -a īpašības vārdiem, -e apstākļa vārdiem (3. nodarbība).

Locījumi

Esperanto lietvārdiem ir pamatforma un akuzatīvs. Akuzatīvu rāda galotne -n; tā apzīmē tiešo objektu — to, uz ko darbība vērsta:

  • Kiun mi vidas? – Kuru es redzu?
  • Mi vidas amikon. – Es redzu draugu.

💡 Atceries: latviešu valodā objektu bieži rāda locījums, piemēram, “draugu”. Esperanto to dara vienmēr ar -n.

Nelieto akuzatīvu pēc darbības vārda “būt” un līdzīgas nozīmes darbības vārdiem.

Īpašības vārdi saskan ar lietvārdiem un saņem tās pašas -j un -n galotnes:

  • Vi estas bona amiko. – Tu esi labs draugs.
  • Vi estas bonaj amikoj. – Jūs esat labi draugi.
  • Vi havas bonan amikon. – Tev ir labs draugs.
  • Vi havas bonajn amikojn. – Tev ir labi draugi.

Citas attiecības Esperanto izsaka ar prievārdiem. Piederību bieži izsaka ar de (“no”, “piederīgs”):

  • La libroj de mia frato. – Mana brāļa grāmatas.

Darbības vārdu locīšana

Lai veidotu laiku, nenoteiksmes -i aizstāj ar laika galotni. Galotne visām personām ir vienāda, un neregulāru darbības vārdu nav.

Pamatforma: -i

  • labori – strādāt

Tagadne: -as

  • mi laboras – es strādāju
  • vi laboras – tu strādā / jūs strādājat
  • li/ŝi laboras – viņš/viņa strādā
  • ni laboras – mēs strādājam
  • ili laboras – viņi strādā

Pagātne: -is

  • mi laboris – es strādāju / strādāju pagātnē
  • vi laboris – tu strādāji
  • li/ŝi laboris – viņš/viņa strādāja
  • ni laboris – mēs strādājām
  • ili laboris – viņi strādāja

Nākotne: -os

  • mi laboros – es strādāšu
  • vi laboros – tu strādāsi / jūs strādāsiet
  • li/ŝi laboros – viņš/viņa strādās
  • ni laboros – mēs strādāsim
  • ili laboros – viņi strādās

💡 Atceries: laika patskaņi iet rindā i–a–o:

  • -is (pagātne)
  • -as (tagadne)
  • -os (nākotne)

Saiklis ke

ievada palīgteikumu. Latviski tas parasti ir “ka”:

  1. Esperanto to neizlaiž.
  2. Pirms ke parasti ir komats.
  • Vi vidas, ke mi manĝas. – Tu redzi, ka es ēdu.
  • Li diras, ke li iros. – Viņš saka, ka ies.

⚠️ Uzmanību: nejauc ke (“ka”, saiklis) ar kio (“kas?”, jautājuma vārds). ke tikai savieno teikumus.

Priedēklis mal-

veido pretēju nozīmi:

  • bona – labs / malbona – slikts
  • granda – liels / malgranda – mazs
  • bela – skaists / malbela – neglīts

💡 Atceries: viens mal- aizstāj daudz atsevišķu pretstatu vārdu.

Priedēklis ge-

norāda abus dzimumus kopā:

  • gefratoj – brāļi un māsas
  • gepatroj – vecāki

Pieklājības vārdi

  • bonvolu – lūdzu
  • dankon – paldies
  • saluton – sveiki

Vārdu kārtība

Parastā kārtība ir subjekts–darbības vārds–objekts. Tomēr akuzatīva -n parāda, kurš vārds ir objekts, tāpēc vārdu kārtību var mainīt uzsvaram:

  • Mi legas libron. – Es lasu grāmatu.
  • Libron mi legas. – Tieši grāmatu es lasu.

Kio, Kion

kio nozīmē “kas?”, ja tas ir teikuma priekšmets:

  • Kio estas tio? – Kas tas ir?
  • Kio estas sur la tablo? – Kas ir uz galda?

Ja “kas?” ir darbības objekts, Esperanto lieto akuzatīvu kion:

  • Kion vi faras? – Ko tu dari?
  • Kion ŝi diris? – Ko viņa teica?